Archive for the kuņģa noslogošanai… Category

dolce di sale..

Posted in kuņģa noslogošanai... on februāris 14, 2016 by Kerija

..bija silts vasaras vakars un klusi šalkoja jūra.. viļņi maigi glāstīja piekrastes smiltis.. mēness bija pakāpies debesīs pavisam nedaudz, bet lieliski izgaismoja tukšo pludmali, kura bija aizmirsusi par sakarsušajiem ķermeņiem, kas te ik dienas gausi gulēja svelmējošajā saulē..

..viņa pārdomāja savas šodienas gaitas.. diena bija pavadīta lieliski– agrs rīta skrējiens pa liedagu, nesteidzīgas brokastis un rīta cappuccino, iesākts stāsts par vakardienu, vieglas pusdienas ar Luku, deserta sarunas turpinājums, pastaigājoties pa mazpilsētas ieliņām, kuras nekur tā īsti neved, pēcpusdienas miegs, vakariņas un vakara pastaiga ar puisi, kuru viņa pazina tieši 24 stundas..

..viņš gāja viņai blakus un klusēja, tik daudz vārdu jau bija izbiris starp viņiem.. atelpa..

..viņa ieelpoja jūras sāli un atgriezās klusajā pludmalē..

..viņa roka it kā pavisam nejauši pieskārās viņas gurnam, viņa lēni pagrieza galvu uz viņa pusi un viņas zaļajās acīs atspulgoja mēness zeltainums.. viņa lēni pārslidināja savu mēli pār savām sārtajā lūpām un nu jau mitrās lūpas pavērās smaidā, acis atkal iedzirkstījās un novērsās no viņa skaisti iedegušās dienvidnieka sejas..

..viņas dzirdrie smiekli pēkšņi pārtrauca jūras šalkoņu un jau mirkli vēlāk viņa bija pazaudējusi savu liego vasaras kleitu un miniaturās mežģīņu biksītes un skriešus metās iekšā tumšajā jūras ūdenī.. pavisam drīz viņas kailā mugura pazuda necaurredzamajā, nekad nerimstošajā paklājā.. un pavisam drīz pludmalē mētājās tikai daži drēbju gabali..

..viņa sasniedza vietu, kur atkal varēja sajust mainīgās jūras smiltis zem savām kājām, un apstājās.. mirkli vēroja neizmērojamo tumšo plašumu savā priekšā, kura aprises iezīmēja tikai mēness atvēlētie stari.. un tad aizvēra acis, lai pilnībā spētu izbaudīt jūras viļņu glāstus.. viņš piepeldēja viņai klāt no mugurpuses un ar savu spēcīgo roku apņēma viņas slaido vidukli.. viņa labsajūtā nodrebēja.. viņa lūpas pieskārās viņas kaklam un viņa sajuta, kā viņa apskāviens kļuva ciešāks, tas uzbudināja viņas iztēli un viņas ķermeni pārklāja vieglas trīsas.. viņš sajuta viņas satraukumu un viņa labā roka sāka slīdēt pār viņas gurnu, lēnām virzoties augšup pa viņas sānu, apstājoties pie viņas krūtīm.. viņš sajuta viņas piebriedušos krūšu galus un viņš vairs nespēja attūrēties.. viņš strauji pagrieza viņu un skūpsts bija neizbēgams.. viņa rokas maldījās pār viņas kailo muguru.. viņa apvija savas rokas ap viņa kaklu un uz mirkli pilnībā atdevās skūpstam.. viņa sajuta viņa pieaugošo vēlmi.. un jau mirkli vēlāk viņa izslīdēja no viņa apskāviena un sāka peldēt krasta virzienā.. brīdi samulsis, viņš viņai sekoja..

..dažus metrus no krasta viņš viņu panāca.. viņa pagriezās, ieskatījās viņam acīs.. pasmaidīja un pastiepusi roku atgūlās krasta smiltīs, kurās spēlējās jūras nobružātā un mainīgā eģe..

..

unknown-300x190

Advertisements

Čili. Debess. Manna.

Posted in kuņģa noslogošanai... on Decembris 21, 2013 by Kerija

pietrūksts dzīvei asuma. varbūt vajadzētu pagulēt naglu gultā, paskriet pretim vējam, nolēkt no tilta, caurdurt abus krūšgalus, atkal iedzert nešķaidītu spirtu, pameklēt purvā maldugunis, ļaut vārnām sevi noknābāt, pielaist uguni pagātnes grēkiem un sadegt kopā ar tiem, pašūpoties karātavās, pastaigāties pa tikko aizsalušu ezeru, nostaigāt dienu puantēs, piedzemdēt bērnu, ļaut sevi sašņorēt Lielvārdes jostā, atteikties no dzīves ērtībām, kļūt uz laiku par kādu citu, būt bez Tevis, būt vienai, būt tikai sev..

Parīzes putekļu kokteilis..

Posted in kuņģa noslogošanai... on Decembris 16, 2011 by Kerija

šovakar apvelkot savu jauno bordo kleitu Viņa zināja, ka vakars beigsies tieši tā..

pērļu auskari raupjā vintage ietvarā. sarkani lakoti nagi. izlaisti mati. neuzkrītošs pūdera pieskāriens. melnas zeķes ar platu mežģīņu malu. augstpapēžu kurpes. neatvairāma.

kā parasti Viņa izvēlas vietu pie bāra.. kā parasti Viņa pasūta glāzi Kir Royal.. tumšsarkanās lūpas valdzinoši pieskaras kristāltīrajai glāzes malai.. malks vēsā dzirkstošā vīna ar upeņu pēcgaršu.. gluži kā Viņa pati..

Viņa dievina brīvdienas.. dievina būt starp svešiniekiem.. pilsētā, kurā nevienu nepazīst.. pilsētā, kurā Viņa nekad neatgriezīsies.. Viņa dievina vīriešu skatienus, tiešus un nepārprotamus. badīgus, atkailinošus, baudkārus..

šovakar Viņa atkal būs tā, kas izvēlas.  lai gan viņiem vienmēr šķiet savādāk..

kā vienmēr bārs pilns īstas un uzspēlētas intereses.. ikdiena atpūšas.. tagad tikai atliek izvēleties..

pietiek tikai ar vienu smaidu, lai viņš būtu aizmirsis jebkuru citu..un šeit jau viņš sēž Viņai blakus un maksā par Viņas nākamo dzirkstošo indi.. viņš ir tik pašpārliecināts, tas mazliet kaitina, bet to kompensē trīs dienu rugāji uz šķebinoši skaistās sejas..

vēl pusstundas tukšu sarunu, vēl glāze ar upeņu pēcgaršu un izrādās, ka viņas īrētais dzīvoklis ir tuvāk..piektais stāvs bez lifta beidzas uz trešā stāva palodzes, kura ir pietiekoši plata, lai apmierinātu šodienas iegribu..

vīna reibums un divas karstas plaukstas uzsēdina viņu uz vēsās palodzes.. paslīd zem pieguļošās kleitas, lai atrastu gandrīz neeksistējošās biksītes.. izsalkušas lūpas pārklāj viņas kaklu.. pirmais grūdiens aizsit viņai elpu, sen neviens viņu nav ieguvis tik skarbi.. viņu tas reibina un tuvina vienīgajam mirklim, kura dēļ viņa dzīvo.. pēc tā, viss tikai putekļi..

cesium saké..

Posted in kuņģa noslogošanai... on marts 16, 2011 by Kerija

..patīkami maiga vīrieša balss stāsta par traģēdiju tālu prom no manis..

..visa pasaule izliekas, ka viņiem tas rūp..

..globāla liekulība..

Ceriņu fileja mārrutku mērcē..

Posted in kuņģa noslogošanai... on jūnijs 9, 2009 by Kerija

Kā koks, kas ziemā apstādina savas dzīvības sulas riņķa danci, manī ir iestājies rudens, rozā briļļu lapkritis.. vārdi ir sausi kā vakardienas baltmaizes dona, kas palikusi uz galda.. skatiens izžuvušas peļķes, palikuši tikai kurkuļi un pērnā gadā pazudušais zilais spainis..

Magoņu asiņainais steiks..

Posted in kuņģa noslogošanai... on jūnijs 8, 2009 by Kerija

magoņu ziedu vannā spēlējas iekāre.. stikla sveču gaismā tā spēlē kaisles ēnu spēles uz mūsu ķermeņiem.. neaizbēdz…

miegs moka manus acu plakstus… svina skropstu tuša manas acis ver ciet… saritināšos mīkstos pēļos kā mincis un sapņošu par tevi..

Mežonīgu kadiķogu mērce..

Posted in kuņģa noslogošanai... on aprīlis 4, 2009 by Kerija

I look at the boy on the opposite side of a crowded street and a smile breaks out on my tinted lips

Finally I have found the one I had searched for such a long time in my wanderings

An everlasting instant of my smashed dreams was echoing in the darkness of time

Wounded heart beats against the whitewashed wall of the empty room in my chest

On my way home I am lost, because the beauty around me is so exciting and it makes me to feel

My heart starts to beat wildly when I feel the spring

And eyes start to water the ground because I have lost my freedom of words

No! I will fight.. and then surrender..

Clouds burn in desire to stay alone in the cold evening without her but she hesitates and does not go

Agony of love holds my body and do not let it go. I want more! Just a little bit more passion!

Nobody can take it away. It is everything and nothing because you are only a dream

Thus it seems like a canary bird in a golden cage of the lost mortality

Manifestation of seldom moments of truth, it makes me to falter and I fall into your eyes

A red hot chilly kiss fills the sky with a strange scent and I leave

Keep on! Do not stop! Do not let me go! If I go then I will be gone forever, nothing will bring me back

Eagle in my heart goes on and I cannot stop, just go on and on, and on…

His look on my back hurts me and I turn away from the path

End is near the time; they sit on the terrace and drink the afternoon tea

Rage in my heat grows and I return to the place where I felt the gentle touch of my faith

My body wants the real unreality of your tender kisses and the heat of your imaginary breath

Illegal transformation into vision. A grey figure in the mist of golden butterflies and moon

Secret is recovered to me but in the same moment I forgot it because of the figure in the mist

Taken by the hand I am going deeper in you, in your, in my, in our, in us…

Abdication of the golden drop on your lower lip

Knowledge gives nothing but doubts and shame of not being as pure as to see the celestial bliss

Edge on the edge, nothing more then edges. Will you jump with me?

Silver teardrop falls into the hole of my heart and you follow it in to the depths after it

Cribbed beside the sun in a tiny room in his mind I struggle for air and water

Humanity means nothing here, just passion..

Admiration and glorification of the butterfly orchid’s magnificence

Reincarnation brings new life to the flower, and I turn into a white fury rabbit

Mutation into this creature is not satisfying me so I beg him to turn me back

Indian blue light in the sky and I am back to my dreams, as it seems

Notorious scream of returning and he becomes deaf for two seconds, this is everlasting

Gambling with joy and happiness becomes the daily routine for us

,

Soon the show is over and I must go home on my bare foot

History repeats and every single night I come back to the place I met my life

Endless run for love and looking for the sharp margin of the earth

Incandescence turns into black ivory, it is nothing more than a game

Small boy shows me the way to the sky and this time I will not return

Only waking up is a threat to my delight

Nacre holds me and do not let me disappear, because it is covered with wonderful glitter

Light and darkness is fighting inside of me, they want to win each other but I prevail them both

Your beautiful face is before my eyes all the time when I see your naked dream

And all becomes clear to me; the spell has disappeared in the sunlight

Facts are stronger then the words and we both fall but it is not because of the magic

Expelled from the lost paradise, we must go home

Mendicancy for appreciation has ended

And along the path we go together but alone

Life comes closer to us and beg for pardon

End still is so far…