Arhīvs priekš februāris, 2016

a sliver of bitter lemon..

Posted in apetītes rosināšanai... on februāris 17, 2016 by Kerija
..you came to me in a dream when I was the most unprotected, most vulnerable to the deception..
..you came from behind, without making a sound, without being seen, almost without being felt.. you finger tips barely touched my naked skin.. and again it made me shiver, it made my imagination run wild..
..and then I knew that we would never be able to touch each other as we did before, that one time, the only time..
still.. your presence arose this unfulfillable wish inside of me.. just when the moment was already gone..
..
1-by-Irving-Penn-Vogue-October-2005-dustjacket-attic
Advertisements

dolce di sale..

Posted in kuņģa noslogošanai... on februāris 14, 2016 by Kerija

..bija silts vasaras vakars un klusi šalkoja jūra.. viļņi maigi glāstīja piekrastes smiltis.. mēness bija pakāpies debesīs pavisam nedaudz, bet lieliski izgaismoja tukšo pludmali, kura bija aizmirsusi par sakarsušajiem ķermeņiem, kas te ik dienas gausi gulēja svelmējošajā saulē..

..viņa pārdomāja savas šodienas gaitas.. diena bija pavadīta lieliski– agrs rīta skrējiens pa liedagu, nesteidzīgas brokastis un rīta cappuccino, iesākts stāsts par vakardienu, vieglas pusdienas ar Luku, deserta sarunas turpinājums, pastaigājoties pa mazpilsētas ieliņām, kuras nekur tā īsti neved, pēcpusdienas miegs, vakariņas un vakara pastaiga ar puisi, kuru viņa pazina tieši 24 stundas..

..viņš gāja viņai blakus un klusēja, tik daudz vārdu jau bija izbiris starp viņiem.. atelpa..

..viņa ieelpoja jūras sāli un atgriezās klusajā pludmalē..

..viņa roka it kā pavisam nejauši pieskārās viņas gurnam, viņa lēni pagrieza galvu uz viņa pusi un viņas zaļajās acīs atspulgoja mēness zeltainums.. viņa lēni pārslidināja savu mēli pār savām sārtajā lūpām un nu jau mitrās lūpas pavērās smaidā, acis atkal iedzirkstījās un novērsās no viņa skaisti iedegušās dienvidnieka sejas..

..viņas dzirdrie smiekli pēkšņi pārtrauca jūras šalkoņu un jau mirkli vēlāk viņa bija pazaudējusi savu liego vasaras kleitu un miniaturās mežģīņu biksītes un skriešus metās iekšā tumšajā jūras ūdenī.. pavisam drīz viņas kailā mugura pazuda necaurredzamajā, nekad nerimstošajā paklājā.. un pavisam drīz pludmalē mētājās tikai daži drēbju gabali..

..viņa sasniedza vietu, kur atkal varēja sajust mainīgās jūras smiltis zem savām kājām, un apstājās.. mirkli vēroja neizmērojamo tumšo plašumu savā priekšā, kura aprises iezīmēja tikai mēness atvēlētie stari.. un tad aizvēra acis, lai pilnībā spētu izbaudīt jūras viļņu glāstus.. viņš piepeldēja viņai klāt no mugurpuses un ar savu spēcīgo roku apņēma viņas slaido vidukli.. viņa labsajūtā nodrebēja.. viņa lūpas pieskārās viņas kaklam un viņa sajuta, kā viņa apskāviens kļuva ciešāks, tas uzbudināja viņas iztēli un viņas ķermeni pārklāja vieglas trīsas.. viņš sajuta viņas satraukumu un viņa labā roka sāka slīdēt pār viņas gurnu, lēnām virzoties augšup pa viņas sānu, apstājoties pie viņas krūtīm.. viņš sajuta viņas piebriedušos krūšu galus un viņš vairs nespēja attūrēties.. viņš strauji pagrieza viņu un skūpsts bija neizbēgams.. viņa rokas maldījās pār viņas kailo muguru.. viņa apvija savas rokas ap viņa kaklu un uz mirkli pilnībā atdevās skūpstam.. viņa sajuta viņa pieaugošo vēlmi.. un jau mirkli vēlāk viņa izslīdēja no viņa apskāviena un sāka peldēt krasta virzienā.. brīdi samulsis, viņš viņai sekoja..

..dažus metrus no krasta viņš viņu panāca.. viņa pagriezās, ieskatījās viņam acīs.. pasmaidīja un pastiepusi roku atgūlās krasta smiltīs, kurās spēlējās jūras nobružātā un mainīgā eģe..

..

unknown-300x190