migla.. Tu..

krēslā aiz loga mainās pelēka ainava.. dzirdami tikai vilciena ritmiskie soļi.. tālumā redzamas ugunis.. kaut kur nedzirdami ierejas suns..

mūsu pirmie skatieni sastopas, man ienākot kupejā. karstums un bezgaiss padara pēkšņo sārtumu manos vaigos vēl spilgtāku.. bez vārdiem Tu velti mirkli tikai man, lai nekavējoties iegrimtu atpakaļ svešajā stāstā ādas vākos..

gaidot atiešanas grūdienu, veros ārā uz pustukšo peronu.. slāpēta rosība..

vilciens izkustas.. Tavas acis atraujas no apdrukātajām lapām un mirklīgi ieskatās manējās.. sirds apmet kūleni un iestrēgst kaklā.. somā veikli atrodu savu svešo stāstu.. lasu, bet burti neveido vārdus, vārdi neveido teikumus, jo starp mums ir tikai mazliet pārkarsuša gaisa un 300 glīti iespiestu lappušu.. gribas skatīties pār grāmatas augšmalu.. Tu lasi man nesaprotamā valodā, bet es saprotu Tavas rokas, Tavus pirkstus, Tavu pieri, Tavas lūpas, Tavas acis, Tavu.. Tavas acis cieši veras man pretī.. Tavās lūpās redzama attāla smaida atbalss.. Tu liec manai iztēlei raisīties.. novēršos.. aizveru acis, bet nevaru aizbēgt jo pat domās zinu, ko gribētu, lai Tu dari ar mani..

atgriežos realitātē mirklī, kad Tu piecelies. aptveru, ka arī man ir jāatstāj šis skrējienu beigušais sastāvs.. durvīs, Tu palaid mani pa priekšu, neatkāpjoties tik tālu, lai mana roka nepieskartos Tavam karstajam sānam.. vakara gaiss patīkami atvēsina manas iekarsušās domas.. nomierina manu iztēli.. atgriež mani ikdienā..

retie pasažieri izklīst katrs uz savu pusi un pār tiltu es dodos viena.. gaismas.. blāvi dzeltenas.. simtgadīgi laternu stabi kā putni stabili turas pie tilta margām.. jaundzimis mēness met neesošu tiltu pār mierīgo upi.. tumsa atbalso soļus un tie noteikti nav manējie.. neatskatos, bet zinu, ka tas esi Tu.. tikai dažus mirkļus aiz manis.. gaistoša vēja dvesma no mugurpuses atnes Tavu šodienas smaržu..

..esmu sasniegusi savas mājas ārdurvis, sastādu vajadzīgo kombināciju un spēcīga vīrieša roka spēji tās atgrūž.. sirds iespiedzas un uz mirkli vairs nejoņo.. vēl stiprāk sajūtu Tavu smaržu, kas rosina apetīti.. nepaspēju pagriezties, kad sajūtu savas krūtis pret vēsu mūra sienu.. Tavu stingro augumu piekļaujamies manējam.. Tavus skūpstus pakļaujam manu kaklu.. puskailo muguru.. Tavas rokas slīdam pār maniem stilbiem.. plaukstas sakļaujam manus gurnus.. Tu apsvied mani apkārt.. lūpas klusē nevajadzīgos vārdus un neizbēgami sakūst.. manas rokas paslīd zem Tava miklā krekla.. pirksti sajūt lietus nopulētu Vecrīgas bruģi.. atbrīvoju Tavus džinsos ieslogotos gurnus.. sajūtu debesu pievilkšanas spēku.. esmu metru virs zemes, lai sasniegtu mirklīgo piepildījumu..

Viena atbilde to “migla.. Tu..”

  1. nav slikti, palabosi paaris acīmredzamus bagus un buus narm!
    i’m impressed

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: