Arhīvs priekš jūnijs, 2009

Smilšu garozas..

Posted in piedevas... on jūnijs 14, 2009 by Kerija

Laiks padoties!

Laiks pieaugt un stāt sapņot!

Laiks zaudēt sevi!

Dzīves standarts?

Lietus saldais..

Posted in šķidrās baudas... on jūnijs 13, 2009 by Kerija

Limitēti dodu sevi Tev,

Lai neaizraujas Tev elpa..

Limitēti smaidu švešiniekam,

Lai nedomā, ka es jukusi..

Limitēti ļauju sev Tevi,

Lai varētu aiziet un nesāpētu..

Ikrīta smilšu kafija..

Posted in šķidrās baudas... on jūnijs 12, 2009 by Kerija

Nopurinot ikdienas rupjmaizes kārtu, paceļos pāris centimetrus virs zemes. Noskūpstu savas pēdas un dodos pretim ikdienai..

Pavasara dzirkstošais..

Posted in šķidrās baudas... on jūnijs 11, 2009 by Kerija

Skrupulozi skūpsti

līdz Tu man lūgsi,

lai stājos.

Ak, kā es to vēlos!

Skaitīsim kopā līdz desmit,

ievelkam elpu,

izvelkam grauzdētu ozollapu mutuli.

Tagad var diet,

starp tikko uzziedējušiem bērziem,

ieklausoties savu soļu nepieskārienos balto vizbuļu paklājam.

Sākas..

Bet,

kad beigsies,

to pateikšu

ES!

Nomierinoši kosmopolītiska dzira..

Posted in šķidrās baudas... on jūnijs 10, 2009 by Kerija

Tavs smaids kā sirēnu dziesma man.. uz grīdas nekrītošais acu skatiens kveldina.. izspīlētā bikšu priekša aicinoši pārāka..

Nav miera.. pamostas plēsējs. manī.. vai apstāties? vai gaidīt, līdz pāriet badainā iekāre?

Ēsma tik sulīgi skūpstāma.. kaislīgi pieglaužama.. visu nakti piesmejama..

Alkas un gaudi caur zelta riņķi..

Cik labi, ka esi man jau pielaulāts!

Ceriņu fileja mārrutku mērcē..

Posted in kuņģa noslogošanai... on jūnijs 9, 2009 by Kerija

Kā koks, kas ziemā apstādina savas dzīvības sulas riņķa danci, manī ir iestājies rudens, rozā briļļu lapkritis.. vārdi ir sausi kā vakardienas baltmaizes dona, kas palikusi uz galda.. skatiens izžuvušas peļķes, palikuši tikai kurkuļi un pērnā gadā pazudušais zilais spainis..

Magoņu asiņainais steiks..

Posted in kuņģa noslogošanai... on jūnijs 8, 2009 by Kerija

magoņu ziedu vannā spēlējas iekāre.. stikla sveču gaismā tā spēlē kaisles ēnu spēles uz mūsu ķermeņiem.. neaizbēdz…

miegs moka manus acu plakstus… svina skropstu tuša manas acis ver ciet… saritināšos mīkstos pēļos kā mincis un sapņošu par tevi..