Arhīvs priekš janvāris, 2009

Nevainības zefīrs..

Posted in deserti... on janvāris 31, 2009 by Kerija

klusi sniegpārsla piezemējas uz manas pastieptās plaukstas..

agrs rīts..

negulēta nakts..

skaidras debesis..

zaudēts prāts un pašcieņa.. par daudz smieklu.. par daudz svešu skatienu.. par daudz piederības sajūtas.. par daudz netīšu pieskārienu..

skaņa vēl joprojām piebāzusi manas ausis ar vati.. slāpēti trokšņi..

sāp.. augstpapēžu kurpēs iespīlētās kājas.. kaut kur aiziet.. noaut kurpes un basām kājām skriet pa rasotu pļavu, kas pilna slapju lauku puķu, kas nekad vairs nepacelsies manu pēdu samītas.. skriet līdz nav spēka.. tad iekrist ziedoša sarkanā āboliņa gultā un sasapņot savu laimīgo zemi..

pamosties no smaguma sajūtas uz krūtīm.. pasmaidīt..

Telefona zvans: “JŪSU TAKSIS IR PIEBRAUCIS!!!”

Glāze viskija..

Posted in šķidrās baudas... on janvāris 29, 2009 by Kerija

Tavi vārdi kā Trojas zirgs manā apziņā iezogas..

Ej prom, neatskatoties, lai man nebūtu jākliedz kā kaprīzam bērnam, vāļājoties pa veikala netīro grīdu..

No atkarībām ir jāārstējas, nogriežot piekļuvi baudas objektu lādītei..

Skaisti izskatās sniegā salstošās Tevis nestās magones..

Stikla seju skatos Tev garām, kristāla acīs ne kripatas nožēlas.. neesi man vajadzīgs, Tu – liekēdi,  kas ēd manu dienišķo laimes devu..

Bazilika tēja..

Posted in apetītes rosināšanai... on janvāris 28, 2009 by Kerija

Kļavu lapas

Savērtas vītnēs.

Tās būs manas karātavas.

Ziema

Uzsprausta uz sārta.

Tas būs mans Jāņu ugunskurs.

Mežrozīšu augļi

Sniedz rūgtenu dvesmu

Un es esmu

Pie Tavām kājām,

Lai nenovecotu,

Kamēr laiks vēl lūdz Dievu.

Aveņu parfé..

Posted in deserti... on janvāris 27, 2009 by Kerija

Vītņveida iekāre

serpentīna lentē savijusies,

žņaudzot smacē..

just, sajust, pieskarties..

ieritināties aukstajos palagos un pamosties

Spānijas dienvidos..

likt sev pieņemt, nenovēršami,

sasniedzot mākoņa zelta maliņu

ar violeti viltotu kristālu vizuļiem..

Citronu sacepums..

Posted in kuņģa noslogošanai... on janvāris 26, 2009 by Kerija

..nepārprotams rīts izrobojis nakts tumšo vaigu..

..nepārprotama neapmierinātība.. vēlme neizkāpt no gultas, neiet dušā, neķemmēt matus, neapģērbties, nepaēst brokastis..

..nepilnīgi piespiežot sevi, Tu izkāp no gultas, piespied sevi paēst brokastis, nomazgāt seju un par uzvilkt mugurā kaut ko nenormāli estētisku, bet tik ellišķīgi neērtu..

..nejēdzīgi pārpildīts trolejbuss ar saburzītām rīta sejām..

..neuzmundrinoša mūzika Tava mp3 austiņās..

..nebaudāmi gara diena pie galda, zem galda, aiz galda, cīnoties ar neapmierinātiem klientiem, secīgām kafijas krūzēm un apkaltušām sviestmaizēm..

..nebūtībā aizgājusi diena.. Pirmdiena.. Rīt atkal jauns riņķa dancis, lai izbaudītu gabalu sausās ikdienības pīrāga..

..ne viss ir tik pelēks vakarā.. pirms miera, miega, maldīgi laimīgiem sapņiem.. apmulsināts miers.. apmaldināts miegs..

Cik labi, ka manis nav mājās!!

Ķiršu tinte…

Posted in deserti... on janvāris 25, 2009 by Kerija

..vasaras nakts.. pilnmēness… vientuļa pietura pa ceļam uz Ķegumu… neapvadīti baudas kliedzieni…

mitras lūpas… ķiršu smarža…. gaisā virmo nežēlīga iekāre… pieskāriens svaigajām krūtīm…. aizmirstība…

smilšu graudi starp neatvairāmas baudas sažņaugtiem pirkstiem… konvulsijas un pasaules gals….

vējš spēji ietriec sejā sēklas smaržu… pabeigtības neizbēgamība…

..tālumā suņu rejas.. saule drīz glāstīs mūsu kailos ķermeņus saviem siltajiem stariem… pagājusī nakts nekad neaizies nebūtībā..

Vīģu maize..

Posted in apetītes rosināšanai... on janvāris 24, 2009 by Kerija

..trotuārs noklāts ar cukura glazūru.. jau tik vēls.. uzjundī frēziju smarža..

..gribas dejot.. liegi slīdēt spēcīga vīrieša rokās pāri klusi izgaismotai zālei ar zelta svečturiem un ziediem apskautām kolonnām..

..gribas pazust.. tumsā.. visu redzošā tumsā starp automašīnu starmešiem..

..gribas dziedāt.. skaļi pārkliedzot sienāžu sisināšanu siltā vasaras lietū..

..gribas iekost saindētā ābolā un pagulēt kailai stikla zārkā..

..gribas uzcelt smilšu mazmājiņu Vidussjūras krastā no akmeņiem..

..gribas nopirkt apdzīvotu salu un kļūt par nešpetnu valdnieci..

..gribas ienest mājās pušķi lauku puķu, iekurt kamīnu ar bērza maklu un tad noreibt no siltuma..

..gribas skriet basām kājām pa kvēlošām oglēm un tad mēnešiem laizīt savas dzīstošās brūces..

..gribas nolīt kā siltam vasaras lietum pār ziedošu angļu mauriņu.

..gribas iedegt tūkstošiem sveču mūžamežā, lai pazaudētu ceļu mājup..

..gribas atvērt durvis svešiniekam un ielaist to savā azotē..

..gribas piezvanīt uz sarkano telefona būdiņu Londonā un parunāt franciski ar kādu svešinieku..

..gribas nopūst divdesmit vienu svecīti uz savas dzimšanas dienas tortes..

..gribas aizbraukt uz tuksnesi un slāpstot atrast oāzi..

..gribas noskūpstīt papīra sauli..

..gribas apceļot ziemu suņu pajūgā pāri Klusajam okēanam..

..gribas negribēt pavasari un stāstīt sevi..

..gribas..