Kristalizēts putukrējums..

domas iesalušas loga rūtī, veidojot simetriski neprecīzu ledus zvaigzni..

gribu, lai ziema aizlīst prom ielu notekcaurulēs..

Parīzes putekļu kokteilis..

šovakar apvelkot savu jauno bordo kleitu Viņa zināja, ka vakars beigsies tieši tā..

pērļu auskari raupjā vintage ietvarā. sarkani lakoti nagi. izlaisti mati. neuzkrītošs pūdera pieskāriens. melnas zeķes ar platu mežģīņu malu. augstpapēžu kurpes. neatvairāma.

kā parasti Viņa izvēlas vietu pie bāra.. kā parasti Viņa pasūta glāzi Kir Royal.. tumšsarkanās lūpas valdzinoši pieskaras kristāltīrajai glāzes malai.. malks vēsā dzirkstošā vīna ar upeņu pēcgaršu.. gluži kā Viņa pati..

Viņa dievina brīvdienas.. dievina būt starp svešiniekiem.. pilsētā, kurā nevienu nepazīst.. pilsētā, kurā Viņa nekad neatgriezīsies.. Viņa dievina vīriešu skatienus, tiešus un nepārprotamus. badīgus, atkailinošus, baudkārus..

šovakar Viņa atkal būs tā, kas izvēlas.  lai gan viņiem vienmēr šķiet savādāk..

kā vienmēr bārs pilns īstas un uzspēlētas intereses.. ikdiena atpūšas.. tagad tikai atliek izvēleties..

pietiek tikai ar vienu smaidu, lai viņš būtu aizmirsis jebkuru citu..un šeit jau viņš sēž Viņai blakus un maksā par Viņas nākamo dzirkstošo indi.. viņš ir tik pašpārliecināts, tas mazliet kaitina, bet to kompensē trīs dienu rugāji uz šķebinoši skaistās sejas..

vēl pusstundas tukšu sarunu, vēl glāze ar upeņu pēcgaršu un izrādās, ka viņas īrētais dzīvoklis ir tuvāk..piektais stāvs bez lifta beidzas uz trešā stāva palodzes, kura ir pietiekoši plata, lai apmierinātu šodienas iegribu..

vīna reibums un divas karstas plaukstas uzsēdina viņu uz vēsās palodzes.. paslīd zem pieguļošās kleitas, lai atrastu gandrīz neeksistējošās biksītes.. izsalkušas lūpas pārklāj viņas kaklu.. pirmais grūdiens aizsit viņai elpu, sen neviens viņu nav ieguvis tik skarbi.. viņu tas reibina un tuvina vienīgajam mirklim, kura dēļ viņa dzīvo.. pēc tā, viss tikai putekļi..

miglas karpačio..

krēslā aiz loga mainās pelēka ainava.. dzirdami tikai vilciena ritmiskie soļi.. tālumā redzamas ugunis.. kaut kur nedzirdami ierejas suns..

mūsu pirmie skatieni sastopas, man ienākot kupejā. karstums un bezgaiss padara pēkšņo sārtumu manos vaigos vēl spilgtāku.. bez vārdiem Tu velti mirkli tikai man, lai nekavējoties iegrimtu atpakaļ svešajā stāstā ādas vākos..

gaidot atiešanas grūdienu, veros ārā uz pustukšo peronu.. slāpēta rosība..

vilciens izkustas.. Tavas acis atraujas no apdrukātajām lapām un mirklīgi ieskatās manējās.. sirds apmet kūleni un iestrēgst kaklā.. somā veikli atrodu savu svešo stāstu.. lasu, bet burti neveido vārdus, vārdi neveido teikumus, jo starp mums ir tikai mazliet pārkarsuša gaisa un 300 glīti iespiestu lappušu.. gribas skatīties pār grāmatas augšmalu.. Tu lasi man nesaprotamā valodā, bet es saprotu Tavas rokas, Tavus pirkstus, Tavu pieri, Tavas lūpas, Tavas acis, Tavu.. Tavas acis cieši veras man pretī.. Tavās lūpās redzama attāla smaida atbalss.. Tu liec manai iztēlei raisīties.. novēršos.. aizveru acis, bet nevaru aizbēgt jo pat domās zinu, ko gribētu, lai Tu dari ar mani..

atgriežos realitātē mirklī, kad Tu piecelies. aptveru, ka arī man ir jāatstāj šis skrējienu beigušais sastāvs.. durvīs, Tu palaid mani pa priekšu, neatkāpjoties tik tālu, lai mana roka nepieskartos Tavam karstajam sānam.. vakara gaiss patīkami atvēsina manas iekarsušās domas.. nomierina manu iztēli.. atgriež mani ikdienā..

retie pasažieri izklīst katrs uz savu pusi un pār tiltu es dodos viena.. gaismas.. blāvi dzeltenas.. simtgadīgi laternu stabi kā putni stabili turas pie tilta margām.. jaundzimis mēness met neesošu tiltu pār mierīgo upi.. tumsa atbalso soļus un tie noteikti nav manējie.. neatskatos, bet zinu, ka tas esi Tu.. tikai dažus mirkļus aiz manis.. gaistoša vēja dvesma no mugurpuses atnes Tavu šodienas smaržu..

..esmu sasniegusi savas mājas ārdurvis, sastādu vajadzīgo kombināciju un spēcīga vīrieša roka spēji tās atgrūž.. sirds iespiedzas un uz mirkli vairs nejoņo.. vēl stiprāk sajūtu Tavu smaržu, kas rosina apetīti.. nepaspēju pagriezties, kad sajūtu savas krūtis pret vēsu mūra sienu.. Tavu stingro augumu piekļaujamies manējam.. Tavus skūpstus pakļaujam manu kaklu.. puskailo muguru.. Tavas rokas slīdam pār maniem stilbiem.. plaukstas sakļaujam manus gurnus.. Tu apsvied mani apkārt.. lūpas klusē nevajadzīgos vārdus un neizbēgami sakūst.. manas rokas paslīd zem Tava miklā krekla.. pirksti sajūt lietus nopulētu Vecrīgas bruģi.. atbrīvoju Tavus džinsos ieslogotos gurnus.. sajūtu debesu pievilkšanas spēku.. esmu metru virs zemes, lai sasniegtu mirklīgo piepildījumu..

piparu pārslas..

..klīstu pa savas nepiepildītās kāres labirintiem..

..kā lai rod mieru?

lietus lāšu kompots..

miklā kleita cieši apskāvusi manu kailo augumu. no matiem pil lielpilsētas netīrās asaras. stāvu pie Tavām durvīm. ieklausos savā dunošajā krūšu kurvī. ieelpa. ieelpa. ieelpa. aizveru acis. sajūtu Tavu vēso pirkstu pieskārienus. beidzot esmu gatava.. pieklauvēt. pašpārliecināti soļi. klusuma ieskauts skūpsts izkūst starp mums.

iedegto sveču ēnas mīlējas uz Tavas viesistabas baltajām sienām. pustumsa un krēsls izdveš mokpilnu vaidu. uzspēlētā ieinteresētībā lasu grāmatu nosaukumus plauktā pie loga. mākoņi dejo. pilnmēness ērti iekārtojies uz slapjajiem jumtiem. varētu biežāk Tevi apciemot naktīs pēc lietus, tikai lai redzētu šo skatu.

gaidu, kad piedāvāsi man apsēsties, bet velti. izvēlos pati apaļo ozolkoka galdu istabas centrā, tieši pretī Tev. sveces spēlējas ar manu augumu galda lakotajā virsmā. paveru lūpas, lai kaut ko teiktu, taču apstājos. lūpas paliek puspavērtas. gatavas.. vārdiem, kuriem vairs nav nozīmes, jo tik un tā mēs abi zinām, kā šis vakars beigsies.

daļa kleitas lēni noslīd no mana kreisā pleca, roka sniedzas to nolikt atpakaļ, bet pārdomā un tā vietā lēni pārslīd pār labās kājas iekšpusi, viegli paceļot kleitu un mirklīgi atklājot manu vēlmjpilno klēpi. sajūtu Tavu skatienu saules pinumā. sajūtu Tavu roku apskaujam manu mitro augumu. Tava elpa noskrien uz leju pār manu mugurkaulu. ieelpa un mana izmirkusī kleita pazūd tumšajā istabas stūrī. vēlviena izelpa pāskrien pār maniem kakla skriemeļiem un apstājas uz maniem krūšu galiem. Tavs čuksts sapinas manos matos. Tavas rokas slīd zemāk, zemāk, zemāk, līdz apmaldās starp manām kājām. vēl skatiens un Tevi apņem mans miklais siltums.. un es vēlos tikai, lai Tu neaizej..

Lipīgais Dateļu Pudiņš..

vakara saules pielieta palodze, uz kuras esmu ērti iekārtojusies, lai Tu varētu vēl vairāk mani iekārot.. mans melnais siluets pret vakara debesīm cilā glāzi sarkanvīna.. Tavs acu skatiens meklē atļauju pieskarties.. pat saruna par politiku nespēj mazināt Tavu vēlmi noskūpstīt manu potīti.. sajūtu Tavas rokas ciešāk noglāstam.. mana uzspēlētā vienaldzība ļauj Tev nestāties.. skūpsts, potīte, skūpsts, celis, skūpsts, skūpsts, skūpsts.. Tava ieelpa.. mana smarža.. es redzu tā nebūt Tevi nenomierina.. trīsas sajūtot Tavu skūpstu tik tuvu, tik mērķtiecīgi tuvu.. atgrūžu Tevi čuksta attālumā un aizsmēķēju.. Tev cigareti.. vīna malks noskalo pretīgo degušās tabakas garšu.. Tu čuksti skūpstus starp manām cieši sakļautajām kājām.. vēl mirkli un es dodot atļauju tās pavēršu.. vēl sekunde un Tava mute spēs sajust manu miklumu.. vēl..

vēl tikai pieceļos, lai atstātu Tevi ar sevi..

solījumu galette..

spēlējoties pustumsā,

krīt priekškars. smiekli.

pirmā vijole.

kāds klusām slēpjas kakta vientulībā..

patiesībā jau nekas nav mainījies.

šī nakts noteikti nebūs pēdējā.

pēc tās tikai nesekos nākamā.

kāds izlien no pagultes. smiekli.

uzgrūžos Tev..

šī nakts tik tiešām nebūs pēdējā,

tai tikai nesekos nākamā..